Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Pārgājiens vienatnē uz Štosu

Katru dienu piepildīts ar svaigām, brīnišķīgām emocijām, es nez kāpēc nolēmu, ka tā būs arī turpmāk. Es zināju, ka mums bija plāns apmeklēt Alečas ledāju, bet tas bija atkarīgs no pārējās komandas iespējām. Daži pilsoņi bija iesūkti darbaholisma purvā, un tāpēc mēs gaidījām piemērotu brīdi. Gariks ik pa laikam pieminēja, kā viņš pagājušajā reizē aplauzās ar pārgājieniem savu draugu neparedzamības dēļ. Tāpēc es nodomāju, ka šoreiz mēs noteikti dosimies pārgājienā. Es vienmēr priecājos aizbraukt pie dabas, ja veselība atļauj, man nav jēgas truli sēdēt mājās. Tāpat mani maz kas iepriecina, un labāk, lai kājas un rokas ir aizņemtas ar darbu. Turklāt arī neparedzamie Šveices laikapstākļi šķietami mums bija labvēlīgi.

Tāpēc pusnaktī no Garika saņemtā ziņa, ka rītdienu (otrdienu) viņš izlaidīs, man kļuva par negaidīti nepatīkamu ziņu. Kā tas bieži gadās, ceļojumā vienoties nav tik vienkārši. Jo īpaši tad, kad plāni jau iepriekš bija ļoti neskaidri, bet dalībnieku daudz. Tomēr es biju ļoti vīlies. Biju jau noskaņojies pārgājienam un zināju, ka saskaņā ar prognozēm turpmāk laikapstākļi kļūs tikai sliktāki. Ienāca prātā "Cherchez la femme", bet ko tur vairs padarīsi. Es pievienojos ceļojumam pēdējā brīdī, un ne man izvirzīt nosacījumus un prasības. Ja kāds vēlas kādu laiku tusēt atsevišķi, tās ir viņu tiesības. Žēl tikai uzzināt to tik vēlu, jo citādi varēja jau laikus apdomāt izbraucienu vienatnē. Es arī neesmu plānošanas meistars, bet dažreiz man šķiet, ka, salīdzinot ar daudziem cilvēkiem uz šīs planētas, es esmu vienkārši guru. Tiesa, cena par to ir bieža trula blenšana telefonā, tā vietā, lai apbrīnotu apkārtni. Būtu labi šādas lietas darīt laikus, bet tas noteikti nav ar manām koncentrēšanās spējām, kuras pasliktina zāles un hroniskas slimības.

No rīta es ēdu ar pienu negaršīgos vietējos musli, kurus šveicieši aplej ar jogurtu, un domāju, ko man darīt. Draugs, pie kura es viesojos, pastāstīja, kur saprātīgā laikā var aizbraukt pastaigāties skaistuma vidū. Tā ir vietiņa Štosa un pārgājiens starp Klingenštoka un Fronalpštoka virsotnēm. Es ielēju sevī vairākas kafijas, iemetu mugursomā tīras zeķes, pārgājienu zābakus, termoveļu, zāles un aizskrēju uz vilcienu.

Nostalģija